Svētā vienkāršība

Tā jau saka, ka viss ģeniālais esot vienkāršs… Kad ieraudzīju britu modes mākslinieces Margaretas Hovelas Pavasara/Vasaras 2013 lookbook foto, radītajā noskaņā iemīlējos no pirmā skatiena. Ja modes foto lielākoties ir izskaistināts ar uzkrītošu vidi, seksualitāti, neticami perfekta izskata modelēm vai slavenībām, tad Hovela, gluži otrādi, ir atmetusi visu lieko, nonākot līdz nepieciešamajam estētikas minimālismam.  Bildes tapušas turpat, kur tērpi – sākot no auduma šķiedrām – autentiskā, neskartā Īrijas dabas vidē.
Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901Scanned and colour managed by Idea Digital Imaging Ltd. Job Ref 18901FOTO – Koto Bolofo

Margareta Hovela modes dizaina lauciņā darbojas jau kopš 1969.gada, sākumā veidojot apģērbu vīriešiem – viņu valdzinājusi tieši vīriešu tērpu piegriezuma struktūra.

margareta
Pamanījusi, ka askētiskie modeļi iet pie sirds arī damām, 1980.gadā Margareta izveidoja pirmo kolekciju arī sievietēm. Māksliniecei tuva neskarta daba, un līdzīgu brīvības sajūtu viņa vēlas paust arī apģērbā, tāpēc lielu uzmanību pievērš audumu kvalitātei, faktūrai un materiāla izcelsmei – sākot no tā, kur iegūtas tekstila šķiedras, kā tās noaustas un apstrādātas. Iecienītākie materiali ir lins, kašmirs, organiska kokvilna.
howelllook1howellman8howelllook2howelllook3howellman3
howelllook4howelllook6howellman2howelllook5howelllook7howellman5howelllook9howelllook10howellman4howelllook11

Māksla ir ļoti dzīva

Šorīt, ejot uz bērnudārzu, mana meita poētiski filosofēja: “Pa dienu sniegs kūst, bet vakarā atkal sasalst, pārvēršoties kraukšķīgās mežģīnēs, pa kurām tagad skrienam.” Ieskatos kalendārā un priecājos – jau tūliņ marta vidus! Varēs mest pie malas tuntulēšanos un ārā runājot pa telefonu, nesals rokas. Bet nenovēršami tuvojas beigām arī akadēmiskie termiņi. Es to vēl  nesauktu par paniku, taču pāris naktis pamodos ap 4 un stundām nespēju no jauna  iemigt, domājot par nepadarītajām akadēmijas lietām. Es nezinu – kā izskaust muļķīgo paradumu svarīgas lietas atlikt uz pēdējo brīdi? Kopā ar darba vadītāju šodien liekam paveicamo uzdevumu plāniņu, tāpēc līdz nedēļas beigām jānokārto mazās “astītes”, starp kurām aizķērušies arī pāris mākslas vēstures referāti. 20. gadsimsts,  sirreālisms, kur, protams, galvenajā lomā spānis Salvadors Dalī – optisko ilūziju un priekšmetisko formu paradoksu konstruēšanas meistars.
Dali_women_skull

 1929. gadā Salvadors Dalī kopā ar draugu, spāņu režisoru Luisu Bunjuelu uzņēma melnbaltu mēmo sirreālisma filmu Un Chien Andalou jeb Andalūzijas suns. Tai nav loģiskas sižetiskās līnijas, bet tiek imitēta apziņas plūsma un reālais saplūst ar neiespējamo. Iespaidīga ir sākuma aina ar bārdas nazi, varu derēt, ka zosāda uzmetas arī cilvēkiem ar stipriem nerviem! Andalūzijas suns kļuva par sava laika un modernisma kino ikonu. Pie mūsdienu filmu tempa pieradušiem skatītājiem pagajušā gadsimta sākuma darbi var šķist garlaicīgi un monotoni, bet manuprāt, ka šai filmai notikumu temps ir gana spraigs, lai varētu noturēt uzmanību arī cilvēki, kas kinematogrāfa vēsturē orientējas ne pārāk labi .

Dalī darbu hronologija TE.

Pats iekāru
Spožo mēnesi priedē,

Pats noņēmu.

(Japāņu haiku)

Māsas kopš 1987.gada 7.marta.

Slinkie rīti

Man patīk, ja nedēļas vidū gadās rīti, kad pamodina sejā krītoši saules stari, nevis modinātājpulksteņa zvans un līdz pat pusdienlaikam var nenovilkt pidžamu. Šodien bija tieši tāds rīts! Meita drusku slimo un varam kārtīgi izgulēties, jo aizņemtības pilnās nedēļās ar divām brīvdienām mēdz būt par maz. Es pagatavoju lielu kafiju un to tukšojot sašķiroju akadēmijas pierakstus, darba dokumentus un patlaban nevajadzīgos saliku “arhīvā” – kastēs pieliekamajā kambarī. Kaut arī to saturs man ir zināms, patīkami laiku pa laikam to pārcilāt un kopā ar meitu vēlreiz un atkal izpētīt manas bērnības foto. Valdzinošākais tajā visā ir nevis salīdzināt, kā bija toreiz un kā ir tagad, bet noķert melanholisko sajūtu par mirkļiem un cilvēkiem, kas kādreiz piederējuši, bet nu ir prom.

Līdzīgas noskaņas rada nīderlandiešu fotogrāfes Bertien van Manen bildes, apkopotas nupat – marta sākumā – iznākušajā grāmatā Easter and Oak Trees, ko izdevis grāmatu nams Mack Book.

easter_oak_1

Grāmatā apkopoti mākslinieces ģimenes foto no brīvdienām Francijā un Nīderlandē laika posmā no 1970. līdz 1980.gadam.  Bērni, vīrs un citi fotogrāfes tuvinieki fiksēti, baudot laisku atpūtu saulainā skaistas dabas vidē un bezrūpīgi veicot sadzīviski vienkāršas darbības, tomēr klātesošs ir bohēmas un draiskas brīvdomības moments. Bērni bieži vien ir nofotografēti kaili, izliekoties, ka smēķē cigareti vai niekojas ar pudeli alus… Tomēr jaušama smalkā tolerances robeža starp nevainīgu joku un uzspēlētu vulgaritāti, un fotogrāfe to nav pārkāpusi, paliekot labas gaumes pusē.  Vai šādi foto būtu iespējami arī šodien, 2013.gadā? Kādu informāciju mēs tajos nolasītu – atbrīvotu, uzticēšanās pilnu attiecību komfortu starp bērniem un vecākiem vai pārmērīgu, pāragru bērnu seksualizāciju? Apskaustu ģimenes spēju dzīvot brīvi un priecīgi vai moralizējot pakratītu pirkstu? Tas lai paliek katra skatītaja paša ziņā…

Sākotnēji bildes bija paredzētas privātajam albumam un iegūla mākslinieces arhīvu aizmirstībā, līdz kamēr viņas nu jau pieaugušais dēls atgādināja par to esamību un Bertien van Manen nolēma, ka bildēs noķertās sajūtas – bezrūpīgais pavasara dzīvesprieks, ko sniedz vienkāršas dzīves baudas kopā ar mīļajiem, – ir tā vērtas, lai dalītos tajās arī ar citiem.
Māksliniece savu radošo darbību sākusi kā modes fotogrāfe, bet vēlme fiksēt emocionālas cilvēka izpausmes un būt tuvāk dzīves realitātei lika pievērsties dokumentālajam un mākslas foto.

ot4ot6ot9ot3ot5ot1ot7ot11ot8ot10

Create a free website or blog at WordPress.com.

Whimsical Agnesiga

Kādas žurnālistes mēģinājumi draudzēties ar modi, vienlaikus cenšoties to apsteigt. A JOURNALIST'S CHRONICLE OF BEFRIENDING THE FASHION WHILE TRYING TO OUTRUN IT.

It's Nice That

Mazas lietas & lieli jautājumi

Alice Mary Lynch

Dollmaker: BLOG

The Junior

Mazas lietas & lieli jautājumi

kenziepoo.com

Mazas lietas & lieli jautājumi

Sweet Paul: Latest Articles

Mazas lietas & lieli jautājumi

elephantine

Mazas lietas & lieli jautājumi

Design Mom

Mazas lietas & lieli jautājumi

A Cup of Jo

Mazas lietas & lieli jautājumi