Slinkie rīti

Man patīk, ja nedēļas vidū gadās rīti, kad pamodina sejā krītoši saules stari, nevis modinātājpulksteņa zvans un līdz pat pusdienlaikam var nenovilkt pidžamu. Šodien bija tieši tāds rīts! Meita drusku slimo un varam kārtīgi izgulēties, jo aizņemtības pilnās nedēļās ar divām brīvdienām mēdz būt par maz. Es pagatavoju lielu kafiju un to tukšojot sašķiroju akadēmijas pierakstus, darba dokumentus un patlaban nevajadzīgos saliku “arhīvā” – kastēs pieliekamajā kambarī. Kaut arī to saturs man ir zināms, patīkami laiku pa laikam to pārcilāt un kopā ar meitu vēlreiz un atkal izpētīt manas bērnības foto. Valdzinošākais tajā visā ir nevis salīdzināt, kā bija toreiz un kā ir tagad, bet noķert melanholisko sajūtu par mirkļiem un cilvēkiem, kas kādreiz piederējuši, bet nu ir prom.

Līdzīgas noskaņas rada nīderlandiešu fotogrāfes Bertien van Manen bildes, apkopotas nupat – marta sākumā – iznākušajā grāmatā Easter and Oak Trees, ko izdevis grāmatu nams Mack Book.

easter_oak_1

Grāmatā apkopoti mākslinieces ģimenes foto no brīvdienām Francijā un Nīderlandē laika posmā no 1970. līdz 1980.gadam.  Bērni, vīrs un citi fotogrāfes tuvinieki fiksēti, baudot laisku atpūtu saulainā skaistas dabas vidē un bezrūpīgi veicot sadzīviski vienkāršas darbības, tomēr klātesošs ir bohēmas un draiskas brīvdomības moments. Bērni bieži vien ir nofotografēti kaili, izliekoties, ka smēķē cigareti vai niekojas ar pudeli alus… Tomēr jaušama smalkā tolerances robeža starp nevainīgu joku un uzspēlētu vulgaritāti, un fotogrāfe to nav pārkāpusi, paliekot labas gaumes pusē.  Vai šādi foto būtu iespējami arī šodien, 2013.gadā? Kādu informāciju mēs tajos nolasītu – atbrīvotu, uzticēšanās pilnu attiecību komfortu starp bērniem un vecākiem vai pārmērīgu, pāragru bērnu seksualizāciju? Apskaustu ģimenes spēju dzīvot brīvi un priecīgi vai moralizējot pakratītu pirkstu? Tas lai paliek katra skatītaja paša ziņā…

Sākotnēji bildes bija paredzētas privātajam albumam un iegūla mākslinieces arhīvu aizmirstībā, līdz kamēr viņas nu jau pieaugušais dēls atgādināja par to esamību un Bertien van Manen nolēma, ka bildēs noķertās sajūtas – bezrūpīgais pavasara dzīvesprieks, ko sniedz vienkāršas dzīves baudas kopā ar mīļajiem, – ir tā vērtas, lai dalītos tajās arī ar citiem.
Māksliniece savu radošo darbību sākusi kā modes fotogrāfe, bet vēlme fiksēt emocionālas cilvēka izpausmes un būt tuvāk dzīves realitātei lika pievērsties dokumentālajam un mākslas foto.

ot4ot6ot9ot3ot5ot1ot7ot11ot8ot10

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

Whimsical Agnesiga

Kādas žurnālistes mēģinājumi draudzēties ar modi, vienlaikus cenšoties to apsteigt. A JOURNALIST'S CHRONICLE OF BEFRIENDING THE FASHION WHILE TRYING TO OUTRUN IT.

It's Nice That

Mazas lietas & lieli jautājumi

Family | Apartment Therapy

Mazas lietas & lieli jautājumi

Alice Mary Lynch

Dollmaker: BLOG

The Junior

Mazas lietas & lieli jautājumi

kenziepoo.com

Mazas lietas & lieli jautājumi

Sweet Paul: Latest Articles

Mazas lietas & lieli jautājumi

elephantine

Mazas lietas & lieli jautājumi

Design Milk

Dedicated to modern design

Design Mom

Mazas lietas & lieli jautājumi

A Cup of Jo

Mazas lietas & lieli jautājumi

%d bloggers like this: